Trīspadsmitais, Otrdiena. Otrā.

Būs silti droši vien un spīdēs saule, taču ziniet, vieta gūžas kaulam – gurnos, priekam – skatītāju sejās; Aicinām uz "Otrās Otrdienas" sezonas noslēdzošo garās formas improvizācijas izrādi 13.05. plkst. 20:00

Ja rotācija ap savu vidukli – deja,

Tad Zeme ir dejotāja.

Kavalieris ir Mēness:

Viņš valsē.

Viņa izvairās.

Meklē Sauli, kas

Izliekas stāvam uz vietas, bet

Pati griežas un skrien pa apli,

Pa milzīgu apli,

Ļoti ātri.

Visi cits citam blakus, Viens otram apkārt –

Milzīga tautas deja, kur

Tauta ir visuma visi.

Apbrīnojami tas, ka nevienā mirklī

Neviens

Nestāv tai pašā vietā,

Kur stāvējis bija līdz šim – Visums ir izelpa, plūsma kur citur,

Kur gaisma nenokļūst, nevajag grimmu.

Ik rītu, pa dienu un vakarā,

It sevišķi naktī,

Šīs lieliskās dejas tipināšana

Izslauka domas no kaktiem.

Tās salīp un veido kunkumus,

Kuri veļoties atstāj pušumus.

Uzliekot jaunu plāksteri, likās,

Ka pienāca jauni laiki,

Ka tagad viss ir pavisam savādāk.

Izrādījās, ir pavasaris -

Vienkāršs un pliks,

Kā noķertais asaris –

Izvilkts aiz žaunas ar āķi no dīķa.

tas vienkārši ir.

Šaubos, ka asarim ir vienalga,

Viņš iespēju robežās protestē;

Domā, ka pienāca sliktie laiki,

Dusmojas, mēģina piepūst vaigus.

Mūsu platuma grādos tā iekārtots: Rītā uz darbu, maijā – brīvdienas,

Jāņi, Jaunais gads, atkal Lieldienas...

Pavasaris sēž pie mājas uz soliņa, Iekārtojies saulainā vietā;

Paskrienu garām, viņš brīnās: Tu mainījies!

Labi, skrien tālāk, tad jau vēl tiekās!