O&O, februāris

Adresē: Čakstes septiņi būs pasākums, aicinām atnākt astoņos vakarā otrajā februāra otrdienā.

oranžās pakāpes brīdinājums. ejam ārā! naktī, vakarā!

skrienam, lai sasildītos!

negribi... sēžam tad.

vienatā. līkums un atkala

(aha) atkal. atkaļ no prāta pusi sitienā vienīgo tādu pusi, kurā bij' prāts.

lai dziļpēdu astē pamanās kāds, kas nieks – kas mīl? starp? kurp? vai tā kā tur, kur satikās divi nieki: pavisam sveši nieki – aizmiga, pamodās, čukstus runājās, skatījās, klausījās, smējās un dažreiz attapās... tā dienas nedēļās, mēneši gados... un maisās to starpā tie nieki un visu laiku tiem liekas un visās vietās tie lieki un palika sveši nieki dabiski! pēdas ir vietā, kur iets. bet ledus, ko lauzāt... izkusa. atkala atkal. un ledus jauns jākaļ. piekusāt? pilsētai nepiedos pilsētnieki, rokas no skulptūrām nost! paši sasals, būs skulptūrnieki...

paslīdēs lepni prātnieks un spranda... arī. uz ielas grīdas var elpot viegli. tur lūka dūmo, tā, ved uz pekli... te pūkām apauga bruģakmens – ziemojas, autobuspietura tramvaju gaida ciemos, lāsteka lidojumā no laternas lasa pēdējos pātarus kad nakts, tu viens, un tālu diena, cilvēku apkārt nav –

pēc kritiena guli kā siena pret citu sienu atspiedies – sanāk, lai stāvētu, pagriezies. tie brīdināja, ka būšot auksti; muļķības, protams, bet... L., kur tu aizgāji?