Nācatiet spēlētaties.

7. un 14. septembrī 19:00 Jāņa Čakstes bulvārī 7 notiks jaunu aktieru pieteikšanās. tā, lūk.

Klusumu Tiesas zālē! izskatām lietu,

izskatās – slepkavība. nogalinājums. Apsūdzētāja pozīcija: Viņa nebija dusmīga, viņa nebija ļauna – pludamalēs visai krūtīga,

bet ne tā ka bez kauna. viņai nebija blociņa,

pierakstiem nebija laika viņai nebija kāju, kurām aiziet uz māju,

un nebija arī pašas mājas.

Viņa atnāca ļoti gaidīta,

viņa to nezināja; vai izlikās. viņa nepildīja nevienu solījumu,

nevienam neko nav solījusi,

dzīvoja ne tā kā pienākas,

ne tā kā daudzajiem ietāmēts. jā, vakari, rīti – pēc plāna vidējā temperatūra... nokrišņi... jūra, mežs, odi, saule... bija. ne solīts gan, gaidīts. tā bija labdarība – Vasaras labā griba – ne tāpēc, ka vajag, bet vienkārši tāpēc, ka... Aizstāvības pozīcija (bis. spontāni) PROTESTĒJU! Tāpēc, ka tāpēc... nezināsim un nezinām nevajag mums šo lietu kustināt kā žoga mietu, tas ir kā sāpīgais žokļa zobs: ķieģelis, blieziens, robs. sāpes paliek, smaids nepaliek.. piebildīšu no sevis, ka līķa nav, tikai smaka (zāle) nav zināms, kur viņa palika, apsūdzētājs ir atzīts par maniaku,

taču padomājiet paši: viņš parādījās uz skatuves tikai nākošajā datumā,

visiem jau zinot par Augusta sakāvi: neizturēja trešais ģenerālis, varbūt pat labprāt pieņēma nāvi. Apsūdzētāja pozīcija Atvainojiet, bet tas ir skaidrs. jūs nepateicāt neko jaunu. izdariet pakalpojumu – klusējiet, neizliecieties par klaunu. visi mēs zinām. un zinām visu. visu mēs atceramies kaut kā. svarīgākais šajā lietā – sodīt un pielikt kādu pie vietas. apgalvojat, ka Augusts padevās? Septembra priekšā nopūtās? Negods! kāds kauns! tādām muļķībām ticēs vien auns! aicinu sēdētājus, Tiesu, Septembri nolikt pie sienas. Trīsdesmit lodes – pilna magazīne ik pa šāvienam dienā. izmocīsim, izskaudīsim, iznīcināsim, aizspiedīsim! parādīsim pasaules sabiedrībai – krāpniecība mums nav pa prātam!

lai satrīc zeme, kad piedarbinās

mūsu taisnīgumnešanas aparāts! pusdienas