Anša Rūtentāla kustību teātra dejas filma, 2023.
Dejotāji Edvards Kurmiņš un Vilnis Bīriņš.
Filmas dramaturgs Valters Sīlis, horeogrāfi Edvards Kurmiņš, Vilnis Bīriņš, operators Reinis Aristovs, montāžas režisors Armands Začs, horeogrāfijas konsultante Ramona Galkina, mūzikas autors Edgars Raginskis. Filmas idejas autors kustību mākslinieks Vilnis Bīriņš (1961-2023).
Filma ir tēva un dēla attiecību pētījums dejas filmas formā. Kāda ir attiecību dinamika starp tēvu un dēlu? Ko dēls mācās no tēva, un ko tēvs no dēla? Kā savstarpēja radniecība izpaužas vissīkākajās detaļās? Ko nozīmē sadzīvot ar domu, ka vecāku un bērnu attiecības ir nolemtas traģiskām beigām? Un kāda ir dzīve tad, kad jāpiedzīvo savu vecāku zaudējums? Kā mūsu vecāki dzīvo mūsos pat tad, kad viņi vairs nav ar mums?
Dejas filma “Dēls” tapa pateicoties Viļņa Bīriņa idejai veidot tematisku turpinājumu viņa dejas filmai “Brālis”. Filma ir Viļņa Bīriņa un Edvarda Kurmiņa duets dejā. Attiecības starp divu paaudžu
dejotājiem, un tas, kā viņi viens otru ietekmēja mēģinājumu procesā, ir šī darba centrā, kur iecerētais stāsts sabalsojās ar traģēdiju reālajā dzīvē.
Filma nominēta DEJAS BALVAI 2023-2024 trīs kategorijās: laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums, laikmetīgās dejas horeogrāfe/-s, laikmetīgās dejas dejotāja/-s.
Rīko: Jelgavas Studentu teātris un Anša Rūtentāla kustību teātris.
Filma tapusi ar VKKF un Latvijas Horeogrāfu asociācijas (projekts JUMTS) atbalstu.
Sadarbības partneris: Rīgas Mākslas un mediju tehnikums.
Uzziņai:
Anša Rūtentāla kustību teātris dibināts 1978. gadā Rīgā. Sākotnēji tas pazīstams kā Latvijas
Universitātes Studentu teātra Kustību un plastikas grupa. Tā radītājs ir mīms, kustību mākslinieks un pedagogs Ansis Rūtentāls (1949-2000).
Kustību teātrim Anša Rūtentāla darbības laikā ir raksturīgi divi radošā procesa pamatprincipi. Pirmais ir mūzikas vizuāla interpretācija un mūzikas skaņdarba radītu asociāciju izpausme kustībā. Otrs attiecināms uz aktiera personību. Kustību teātra aktierim ir jābūt ieinteresētam pasaules lietu norisēs – jāklausās, jāredz un jādomā par pasauli. Tikai tad aktieris var radīt. Teātris savā attīstībā iet jaunu meklējumu ceļus. Kustību teātra valoda bagātinās ar laikmetīgās dejas, buto un kontaktimprovizācijas elementiem. Nozīmīga loma aktieru darbā ar ķermeni ir autentiskajai kustībai (Mary Starks Whitehouse). Kustību teātra radošajam procesam raksturīga pētnieciska ievirze un teātraizrādes un dejas filmas top kā dažādu kustību metodiku un aktieru individuālās pieredzes apvienojums. Pēc 2000. gada teātrī izrādes un dejas filmas veidojuši: horeogrāfes Santa Grīnfelde, Ramona Galkina, režisori Dzintars Krūmiņš, Elmārs Seņkovs, Vilnis Bīriņš, operators Reinis Aristovs, režisors Armands Začs. Teātris piedalījies festivālos un spēlējis izrādes Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Dānijā, Zviedrijā, Armēnijā, Anglijā, Vācijā, Bosnijā Hercegovinā, Spānijā, Austrijā un Ungārijā. Teātra producētā dejas izrāde “Rezonanse. Trīs” nominēta DEJAS BALVAI 2019-2020 kategorijā “Laimetīgās dejas notikums”, dejas filma “Brālis” nominēta DEJAS BALVAI 2021-2022 trīs kategorijās un apbalvota kategorijā “Laikmetīgās dejas horeogrāfs/e”.
Comments